Third Day - Revelation

Sēžu es te savā meža vidū, skatos Jay Leno .... And now please welcome... Third Day with a song from their new album Revelation... Third Day pie Jay Leno ... nu nebiju es to gaidījis, bet tādu smeldzi uzsita, tā itkā Pats Visuaugstais gribētu, lai es sadzirdu, kas Šim sakāms... It's been so long since You felt like you were loved So what went wrong But do you know There's a place where you belong Here in My Arms Chorus: When you feel like you're alone in your sadness It seems like no one else in this whole world cares And you want to get away from the madness You just call My name and I'll be there You just call My name and I'll be there The pain inside Has erased your hope for love Soon you will find That I'll give you all That your heart could ever want And so much more Chorus: When you feel like you're alone in your sadness It seems like no one else in this whole world cares And you want to get away from the madness You just call My name and I'll be there You just call My name and I'll be there You just call My name You just call My name Call My name say it now I want you to never doubt The love I have for you is so alive Call My name say it now I want you to never doubt The love I have for you is so alive You just call My name You just call My name You just call My name The love I have for you is so alive The love I have for you is so alive You just call My name You just call My name You just call My name Lai arī nupat jau vairāk kā vienpadsmit gadus esmu sektants bez konfesionālas piederības - to izceļu, jo tas nozīmē, ka arī viena pagale VAR degt (es nevienu uz to negribu iedrošināt, jo vieglāk, protams, ir kopā un baznīcā, bet... VAR) - tomēr laiku pa laikam ir TIK nepieciešams šis atgādinājums par pamatlietām. Atgādinājums par to, ka viss patiesībā ir pavisam vienkārši - mums nav jādara lietas savā spēkā. Mums ir dota iespēja saukt Dievu palīgā un paļauties uz to, ka Viņš turēs savu solījumu un "... Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība." (Jāņa 10:10) Te, protams, nav runa par materiālo pārpilnību, vairāk gan par reālo, vitāli svarīgo apziņas pārpilnību. Par to, kas mums tiešām nepieciešams. Tieši šī dievišķā pārpilnība ir tas, kā man trūkst dažus pēdējos gadus - esmu atslābis, palaidies, apdauzīts, apjucis. Aiz loga, durvīm, sienas, ekrāna ir 21.gadsimts ar savu informācijas karu. Un es vairs nezinu cik un kam lai es stāstu par to, ko atklāju vienpadsmit gadus atpakaļ. Es zinu, ka tā ir patiesība. Es zinu, ka tas ir vienīgais, kam ir kāda jēga. Es zinu, ka bez tā manis jau sen vairs nebūtu. Es to nevaru izdzēst no savas apziņas, pat ja to gribētu.... Man ir grūti noticēt, ka kāds starp reklāmu saukļiem tv šopos vairs spēj saklausīt ko tik banāli vienkāršu, bet.... ja tev ir sūdīgi, grūti, nepanesami un smagi, sauc uz Dievu... Es ar Viņu esmu pat lamājies... un tomēr, neskatoties uz to, es vienmēr esmu zinājis, ka Viņš mani nav vedis tik tālu, lai pamestu. ... es lietoju iPodu un ticu Dievam.