Samarietis
Žans Frederiks Oberlins bija mācītājs 18. gadsimta Vācijā. Reiz kādā ziemā viņš ar kājām devās uz attālu pilsētu un pa ceļam iekļuva spēcīgā sniegputenī. Drīz viņš pavisam pazaudēja ceļu un lielajā aukstumā sāka jau baidīties par savu dzīvību. Izmisuma pārņemts un nezinādams, uz kuru pusi doties, Oberlins bezspēkā apsēdās sniegā. Tad pēkšņi viņš pamanīja netālu garām braucošu pajūgu. Nepazīstamais pajūga vadītājs viņu izglāba un nogādāja tuvākajā ciemā.
Kad svešinieks gatavojās doties tālāk, Oberlins teica: "Pasakiet, lūdzu, man savu vārdu, lai es savās lūgšanās varu jūs pateicībā pieminēt Dieva priekšā."
Šis vīrs, kurš nu jau bija atpazinis Oberlinu, atbildēja: "Jūs esat mācītājs. Lūdzu, pasakiet man, kā sauca Žēlsirdīgo Samarieti."
Oberlins teica: "Es jums to nevaru pateikt, jo viņa vārds Bībelē nav minēts." Svešinieks atbildēja: "Iekāms jūs nevarat man pateikt Žēlsirdīgā Samarieša vārdu, lūdzu, ļaujiet man paturēt noslēpumā arī savējo."
Mateja evaņģēlijā 6:2-4 Kristus saka: "Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās." |
|
|