Ziemassvētki pagājuši

... pāris kg uzēsti, dāvanas izsaiņotas, bet prieka nebija daudz - šis bezsniegs ir smaga parādība manā apziņā. Kā lai nedomā par globālo sasilšanu tādos apstākļos, kā lai neatceras skaistās ziemas Alūksnē, kad ziema tiešām bija ziema - ar slēpēm, ragavām un salu. Skumji ap sirdi bez ziemas - vienīgā ziema, kura man ne pārāk patika ir ziema no tālā 1995 uz 1996 gadu, kad biju ietrāpījis latvju armijā - šī kā par nelaimi sākās tieši 1.novembrī (šogad arī itkā) un ilga veselus piecus mēnešus un sesto mēnesi viss vēl kusa - būt duham šajā ziemā nozīmēja visu laiku tīrīt sniegu Rēzeknes RMC teritorijā vai arī cīnīties ar salu sēžot norīkojumā Janapoles mežā sargājot nevienam nevajadzīgas sarūsējušas mērķu mašīnas - jautrība sākās tad, kad blakus pagastā vilki bija sākuši plosīt aitas un līdz tai būdiņai jābrien pa sniegu līdz pautiem aptuveni 1,5km - tik vien mierinājuma kā no virtuves izprasītais tutenis rokā un doma, ka pirmais no tiem vilkiem jau nu toč mirs - smieklīgi - droši vien tikai apčurāties būtu paspējis... bet tomēr.... un vēl tā absurdā čugunka spaiņa lielumā kurai malka jāmet no malkas kambarīša puses, nevis dzīvojamās telpas - katras 30 minūtes, diena vai nakts, jāceļas un jāmet klāt malka (smalki sakapāta), ja negribas nosalt... parasti jau vienkārši satinies bušlatā nolaid pyžikam ausis, uzvelc cimdus, ieritinies segā un ceri, ka līdz rītam nenosalsi - kā bomzis :) ... no rīta celies stīvs apsalis, iemoki kaut kā kājas zābakos, ej ārā, otrā pusē, konstatē, ka sauso malku iepriekšējais norīkojums nav sagatavojis un mēģini stundu ragā sasalušiem pirkstiem iekurināt nolāpīto čugunku ar pamitru malku... ik pa laikam izlecot ārā, mēģinot iespert sienai un skaļi lamājot visu un visus, balansē uz saprāta un neprāta robežas... kad beidzot izdodas iekurināt dodies iekšā, apsēdies krēslā un sasalušās kājas noliec uz čugunkas. Pēc brīža pamostoties, jūti kaut kas pēc gumijas smird - zābaki ! tie ir sarāvušies - par nieka izmēru... tu to vēl nezini, bet pie jauniem zābakiem izdosies tikt tikai pēc pusgada, iemainot tos pret šautuves norīkojumos sakrātajiem konserviem. Ehhh... bet kā izskatījās tas lauks nosnidzis pilnmēness naktī - neaprakstāmi. Tāda, lūk, ziema...