Izmaiņas
Vakar pirms aizmigšanas izdomāju visas domas un arī par blogu.
Sapratu, ka viss krasi jāmaina.
1) Visapkārt visi klārē cik džournalēšanai ir nenormālīgi pozitīva ietekme uz psihi. Man, kā depresīviķim ar stāžu, atliek vien mēģināt vai šis tiešām kautko mainīs.
2) Jau no mazām dienām man ir kaut kāda pilnīgi debīla mānija meklēt universālos lifehackus savas dzīves uzlabošanai jeb laimizēšanai. Un ikreiz, kad es atklāju priekš sevis ko jaunu, es nespēju par to vien aizvērties. Laika gaitā esmu sapratis, ka visi tie mani centieni ir pilnīgs fail un nafig nevienam nevajadzīgi izšķiesta enerģija. Bet apzinoties, ka tik vienkārši es ar šo savu tendenci netikšu galā, es sapratu, ka mans blogs var būt kā tāds > /dev/null (tas ir kad iznākums vienkārši tiek izmests miskastē), ar kura palīdzību, es varu joprojām kaut ko pateikt, sajusties vareni, bet nekrist nevienam ar to uz nerviem.
3) Lai saglabātu blogošanas esenci, es nolēmu izvākt arī statistiku un komentārus - lai es vispār pat nenojaušu vai kāds šo visu lasa. Patiesībā cerot, ka TU esi vienīgais, kas te nesaprotamu iemeslu dēļ ir iemaldījies. Es ceru, ka tas man noņems to dopamīna šļuku, kas tiek iešpricēta pie katra jauna lasījuma, laika, komentāra. Tam vajadzētu saglabāt blogošanu blogošanas dēļ, lai es nesāktu dzīties pakaļ kaut kādam mistiskam apmeklētāju pieaugumam vai nesāktu grimt komentāru batālijās par absolūti nebūtiskām lietām.
4) Tāpat arī izvācu RSS barotni, lai neuzprasītos uz kaut kādu sekošanu. Šim jāpārtop par vietu, kur es izgāžu visu, kas uz sirds - gan labu, gan - cerams ne tik daudz - sliktu. Kā tāda verbālā kloāka. Par tehnoloģijām, par minimālismu, par ticību, par dajebko.
Es naivi ceru, ka šis man ļaus atbrīvoties no tā visa, ko es pilnīgi nevajadzīgi nēsāju sevī līdzi. |
|
|