Mans jaunais stāvgalds

Kad no Salons.lv paņēmu testiem jau iepriekš aprakstīto ergonomisko krēslu. Pavisam ātri atklāju, ka manis paša veidotais galds man ir padevies pavisam neskaidrā augstumā, kurš padarīja superergonomisko krēslu visai nelietojamu (pie tāda). Bez lieka uzaicinājuma salons.lv piedāvājās iedot arī augstumā regulējamu galdu, lai mēs spētu novērtēt ergonomisko krēslu objektīvi. Ar nelielu vilcināšanos, bet tomēr piekritu. Pirms tas tika piegādāts līdz manam birojam, es jau piecas reizes biju paspējis nožēlot, ka parakstījos uz visu to klapatošanos ar vienu nieka galdu - jāsanes, jāsaskrūvē, jāizdomā, kur likt (tuvāk rozetei), pēc tam atkal jāizjauc, jāaizved… mehhh. Bet nu, neko darīt, kas sarunāts, sarunāts. Kad nu beidzot galds ieradās, tā salikšanas izrādījās ārkārtīgi vienkārša un absolūti nesarežģīta - četras skrūves tur, četras šur un varam jau gāzt uz pekām un sākt spēlēties ar augstumiem. Izspēlējies pēc sirds patikas, konstatēju, ka zemākajā pozīcijā tas tiešām ir kā nomērīts Astrixam. Jau pēc pus dienas, ziņkāres vadīts, pastūmu krēslu nostāk un pacēlu galdu stāvus pozīcijā. Nākamās divas dienas zemāk to arī vairs nelaidu. Sēdēt vairs vienkārši negribējās… Iemesli tam bija dažādi, bet galvenokārt jau dīvainās izjūtas un atklājumi strādāšanu stāvus padarīja aizraujošu. Kad kādu laiku atpakaļ internetos salasījies par stāvgaldiem mazliet apsvēru, kā tas būtu, domāju, ka tāda kājās stāvēšana ir varen nogurdinoša un sāpīga (internetos daudzi sūdzējās par papēžu sāpēm). Bet kādi tad ir secinājumi pēc nu jau diviem mēnešiem pie tāda galda? Nogurums ir, arī papēži šad tad iesūrstas, tomēr daudz interesantāks ir cits fakts - strādājot stāvus kājās, darba produktivitāte ir krietni lielāka - daudz vairāk tiek padarīts. Nedaudz paanalizējot kā tas tā sanāk, es sapratu, ka darbs pie stāvgalda ir līdzīgs darbam pie virtuves virsmas. Pie virtuves virsmas parasti dodas, lai izdarītu pavisam konkrētu lietu un, līdzko tā ir izdarīta, dotos prom - pie virtuves virsmas parasti neviens ilgi nekūko un nesapņo. Ļoti līdzīgi arī pie stāvgalda. Pienākot ir skaidrs, ka ne jau gurķi ripināt te esi pienācis, tāpēc ātri vien viens pēc otra no ToDo saraksta tiek skaldīti ārā darāmie darbi. Un, ja arī aizsapņojies, tad papēži atgādina, kāpēc te biji pienācis. Tas savukārt noved pie tā, ka viss tiek izdarīts ātrāk un ikdienā paliek vairāk brīva laika citām negalda aktivitātēm. Es neuzdrošinos to nevienam atklāt, bet pēdējos 2 mēnešus es reāli dienā strādāju 4-5 stundas - pārējā laikā daru sen iekrājušos mājas darbus. Vēl viens novērojums ir saistīts ar miegainību darba vietā. Kādreiz pēc mazgulētas nakts (mazu bērnu vecāki sapratīs) nonākot darba vietā ir grūti koncentrēties darbam, jo velk uz miegu. Kājās stāvot nekas tāds, protams, nenotiek. Nogurums atgriežas tikai vakarā - un tas ir vairāk fizisks, kas savukārt veicina labāku miega nākšanu. Visu laiku nepamet sajūta, ka tas ir tāds īslaicīgs modes kliedziens. Tomēr papētot dziļāk atklājās, ka stāvgaldi vēsturiski absolūti nav nekas jauns. Ernests Hemingvejs, Čārlzs Dikenss, Tomas Džefersons, Vinstons Čērčils, daudzi citi mums nepazīstami Vārdi Uzvārdi un runā, ka arī mūsu pašu Krišjānis Barons, esot stāvējuši pie rakstāmpultīm (tā tās esot sauktas senatnē). Agrāk stāvgaldu augstuma regulācija esot notikusi, katram tā lietotājam līdzi nēsājot savam augumam atbilstošu ķeblīti, jo stāvgaldi esot bijuši pamatdarba virsma industriālās revolūcijas laikā. Tikai vēlāk visi sakņupuši uz krēsliem. Skaidrs. Tātad stāvus ir darīti diženi darbi, un tas nav nekas jauns. Internetos netrūkst informācijas par to, cik sēdēšana esot kaitīga. Tikpat arī informācijas, ka stāvēšana esot kaitīga. Ja savelk to visu kopā, ir skaidrs, ka kaitīgs ir jebkas statisks - gan sēdot, gan stāvot nekustīgi mēs sevi lēnām nogalinam. Pat nodarbošanās ar sportu, pirms vai pēc darba, mūs neglābšot. Visspilgtākā ilustrācija droši vien ir šī. Tieši tāpēc galds ar regulējamu augstumu ir labākais risinājums sēdošo darba vietu iemītniekiem. Un mainīt pozīciju no sēdošas uz stāvošu, un pēc kāda laika atpakaļ uz sēdošu, būs drošākais veids, kā padarīt savu ikdienu dinamisku. Jāatzīst, ka šis jaunatklājums man ir pilnībā aizēnojis sākotnējā ergonomiskā krēsla testu. Es vairs nevaru iedomāties darbu pie statiska augstuma galda… man nācās pārtaisīt savu darbavietu (pēdējā bilde ir mana patreizējā darba vieta pēc testa beigām - jā, es to nopirku). Labā īpašība ir tā, ka man atlika tikai nomainīt galda virsmu un pārskrūvēt tuvāk motorizētās kājas. Testam dotā 160cm x 75cm galda virsma maniem darba paradumiem ir nevajadzīgi liela. Esmu pieradis ierakstīties 100x50cm lielā laukumā, jo jau labu laiku neko papīrisku uz galda neturu - galda virsma ir tikai pašam nepieciešamākajam. Šobrīd aktīvajā darba laikā stāvu kājās, savukārt, kad veicu kādu garlaicīgāku izpēti, sēžu nost uz sava jaunā Astrix superkrēsla (nu ir, ir man arī tas jāpareklamē). Vēl kāda interesanta iezīme ir, ka iepriekš no sēdus pozīcijas kaut ko aiznest, atnest, izdarīt pa vidu citiem darbiem bija tāds "ehh, atkal jāceļas", tad tagad tas itkā iederas tajā, ka ja jau esi piecēlies ir iespēja vēl vairāk izlocīt kājas. Testa darba virsmu darbina divi BOSCH elektromotori (pa vienam katrā kājā). Galda zemākais punkts ir 70cm augstumā, augstākais 120. Kājas dziļums 68cm. Minimālais galda platums ir 100cm, maksimālais - 180cm. Šobrīdējā aptuvenā cena ir 350LVL. Kājas ir iespējams pasūtīt bez virsmas, kuru katrs var piemeklēt savai gaumei. Secinājums: ir skaidrs, ka šī nebūs plašpatēriņa prece, tomēr es ikvienam intelektuālā darba veicējam iesaku vismaz uzmest divas kartona kastes uz esošā galda un pamēģināt, ko nozīmē darbs stāvus. Paldies Salons.lv par šo vienreizējo iespēju atklāt tik daudz jauna! … nē nu ko jūs, es jau nemaz nepielienu… mani jau tie pārējie interesantie galdu aksesuāri nemaz neinteresē… bet ja dosiet, ievērtēšu arī tos :) Vairāk gudras informācijas var palasīt šeit: 1.daļa - Darba pozas 2.daļa - Ko likt uz darba galda 3.daļa - Kādu galda virsmu izvēlēties 4.daļa - Trīs kāju galdi