Cash & Carry

Sestdien pēc draugu ieteikuma iemēģinājām Cash&Carry (konkrētajā gadījumā tas bija Promo). Tas ir tāds pasākums, kur tiek tirgotas milzumdaudz lietas par itkā lētākām cenām, bet jāpērk parasti ir uzreiz vismaz noteiktais skaits vienību, lai dabūtu labo cenu. Pērkot visādas ilguzglabājamās lietas idejiski būtu jāsanāk, ka tiek ieekonomēta nauda. Tomēr visa pieredze lika man domāt, ka tas nav tā vērts. 1) mūsu gadījumā braukt 60km (vienā virzienā) pēc iepirkumiem ir ... stulbi (lai arī ekonomiski tiešām izdevīgāk). 2) lai arī braucām ar konkrētu sarakstu, "pie viena" kāda piektā daļa pagrābās tāpēc, ka "nu šito jau ar' mums kaut kad vajadzēs". 3) turot mājās tādus kvantumus dažādu lietu par taupību visticamāk aizmirsīsim ātrāk. 4) ikmēneša budžetā ir vieglāk izsekot nelielām izdevumu porcijām nekā vienai šādai summai, kuras termiņš nav precīzi paredzams (tiek iepirktas lietas, kuras tiks notērētas gan tuvākajās dienās, gan patērētas iespējams vēl pus gadu). 5) šajā pasākumā, pa lielam, tika pakāsta vesela brīvdiena. (Mums mājās šosestdien gan nebija elektrības, tāpēc mājās tāpat neko daudz nevarējām pasākt, bet tomēr). Secinājums: Lai arī ciparos tas pasākums iespējams ir izdevīgāks, reālā dzīvē esmu pārliecināts, ka tas ir krietni neizdevīgāk. Tāpēc mēs paliksim pie dārgākās ikdienas iepirkšanās tikai tad un tik cik tas patiesi būs nepieciešams. Ja kāds no jums ir saņēmies izlasīt The Paradox of Choice by Barry Schwartz, tad šis ir spilgts piemērs tam kā izvēles daudzums un labums ir tikai šķietamība, kura rada nevis izvēles brīvību, bet nevajadzīgu stresu. ... būsim Satisficeri :)