 Nupat jau būs apritējis gads kopš aizrāvos ar minimālismu - visās tā izpausmēs, un kopš esmu nodevies pilnīgai dzīves virziena maiņai. Stāstīt ir daudz ko (stāstīt, nevis rakstīt - rakstīt tik daudz es nemāku). Tas ir bijis viens aizraujošs un atbrīvojošs pasākums. Atbrīvojošs no liekām mantām - tiktāl kādi 30% visu mūsu pierausto mantu ir atraduši jaunas mājas vai aizgājuši labākos medību laukos. Pret savām personīgajām mantām (verķiem) esmu bijis vēl nežēlīgāks, ticu, ka kādi 70-80% ir tikuši izpārdoti vai aizdāvināti. Man patīk viena frāze no šīs → grāmatas - sell so that your kids would wonder if they are next :D - tā arī esmu darījis.
Ikdienas darbi arī ir pamatīgi pārskatīti un novilktas jaunas robežas. Atrasti jauni risinājumi vecām problēmām. Pārkārtota ikdiena un darba ritums. Atrasti un daļēji iznīcināti visi vilcināšanās iemesli. Mācos arī teikt lielos NĒ - gadās, ka kāds JĀ vēl izsprūk cauri, bet tas vairs nav tik traģiski. Atrasti jauni un aizraujoši un dzīves kvalitāti uzlabojoši hobiji. Ir atrasti veidi kā tikt pāri "A JA NU..."
Un visbeidzot pēc ķēdes reakcijas esmu ķēries klāt vēl nopietnāk naudas lietām un to sakārtošanai. Visu apzinīgo mūža daļu esmu cītīgi kopis budžetus un tabuliņas, lai nepalaistu ko garām un viss vienmēr būtu tiptop, tomēr neskatoties uz visu to ir bijusi sajūta, ka viss notiek tā itkā bakstītos pa miglu - itkā viss ir, bet tajā pašā laikā tomēr ik pa brīdim iezogas bardaks. Šī gada februāris un marts mūsu ģimenei sagadījās varen nejauks - vienā laikā sakrita tik daudz dažādu neražu, ka nonācām diezgan dziļā finansiālajā bedrē. Tas, protams, sita ne tikai pa kabatu, bet arī diezgan pamatīgi pa nerviem un ģimeni. Ar Dievpalīgu grūtākajam periodam mēs tikām cauri un pienāca neliels atelpas brīdis, kurā es sapratu, ka ir kaut kas nopietni jāmaina naudas lietās. Mūsu ienākumi nav lieli, tomēr tiem itkā vajadzētu būt pietiekamiem, lai mums nevajadzētu piedzīvot šādus mirkļus. Tad nu metos Amazones plašumos un meklēju kādu gudru vārdu, bez zelta kalnu solījumiem. Šajā sakarā ir divas grāmatas, kuras atstāja vislielāko iespaidu : Your money or Your life un Total Money Makeover. Abas ir uzrakstītas vairāk amerikas tirgum, tomēr tajās minētie pamatprincipi diezgan viegli tulkojas arī uz mūsu apstākļiem. Pirmajā man patika vairāk tā daļa, kas skalo smadzenes pret mūžīgo un bezjēdzīgo patēriņu. Savukārt otra aizķēra ar savu pretparādu nostāju un pavisam konkrētām atbildēm kā saprātīgi atrast savu tēriņu robežas un kā izveidot ģimenes budžetu, kurā nepatikšanas pārvēršas par neērtībām. Ceļš uz to nesolās būt viegls, tomēr es ticu, kas tas ir katra smagā brīža vērts.
Mēs no mazām bērnu dienām tiekam mācīti raust un raust un raust, bet ... informācija par tēmu "Kā to visu saprātīgi pārvaldīt" ir ļoti izmētāta nekonkrēta un atstāta absolūtā novārtā un pašplūsmā. Es zinu, ka mans minimālisma posms dzīvē ir tikai sācies, tomēr tas viss ir tik loģiski, ka esmu iededzies un zinu, ka to sludināšu visur un ikvienam :)
Pa šo gadu ir pilnībā mainījusies mana dzīves uztvere, un beidzot ir iestājies miers un skaidrība par nākotni.
Tā bija manas teoloģijas iztrūkstošā daļa - man kā sektantam nenormālīgi patīk, ka ik pa laikam es redzu cik ļoti tas viss saskan ar Bībeles sludināto. Tikai žēl, ka draudzēs šī daļa arī netiek aktīvi mācīta. Šajā sakarā es arī beidzot sajutu savu Dieva aicinājumu, svētās dusmas un visu pārējo, kas nepieciešams, lai celtos ietu un darītu.
Mans tuvāko gadu mērķis ir pierādīt, ka tas darbojas un tad jau ....
P.S. atkārtošu to, ko man nākas katreiz runājot par šo tēmu dzīvajā atgādināt - Minimālisms ir nevis "NEKĀ", bet "NEKĀ LIEKA" ! :) |