 Jau iepriekš rakstīju par savu apsēstību ar minimālismu un vairākām grāmatām, kuras šajā sakarā esmu izlasījis. Konkrēti šī grāmata aizskāra kādu iepriekš citās grāmatās neminētu minimālisma aspektu - veselību, un līdz ar to ēšanu. Lai gan man nepatīk grāmatas kopējā augstprātīgā gaisotne, tomēr man patīk idejas, kuras autors klāsta. Autors, protams, neslēpj, ka pats ir vegānis un savā grāmatā to apraksta visnotaļ vienkārši un bez samākslota fanātisma. Tas uzrunā.
Konkrēti uzrunāja šīs lietas:
1) 1kg liellopa gaļas mums izmaksā 16kg CO2 izmešu utml. - ārkārtīgi nesamērīgas lietas pret ieguvumu,
2) piens patiesībā ir domāts teļiem nevis pieaugušiem cilvēkiem - par vēdera pūšanos droši vien nebūtu jābrīnās,
3) barības koma - jeb miegainība un nespēja sakarīgi koncentrēties pēc ēdienreizēm,
4) šis vismazāk, bet ēdot tikai tādu paiku organisms sasniedzot savu dabisko (optimālo) svaru.
Pēc konkrētās sadaļas ir arī izaicinājums 30 dienas atturēties tikai no gaļas ēšanas.
Tas izklausījās pārāk vienkārši. Un tieši tāpēc es nolēmu pamēģināt vegānismu 30 dienas. Realitātē tas nozīmē atteikties no visa, kas ir nācis no dzīvām radībām - gaļas, piena, piena produktiem (siers, krējums, biezpiens, jogurts, saldējums, piena šokolāde utt utjp), olām, kā arī zivīm. Un pilnīgi visa, kā sastāvā ir jebkas no augstāk minētā :)
Es vienkārši gribēju saprast kādas ir sajūtas ēdot tikai ... zaļbarību.
Izklausās baisi, vai ne ?!? :)
Tomēr kā izrādījās, nemaz TIK baisi tas nebūt nav.
Viss sākās ar baigo domāšanu par to, ko tad es ēdu un, vai vispār ir iespējams izdomāt jebko, kas būtu garšīgs un iekļautos noliktajos rāmjos ? Pirmajā un otrajā dienā es atradu ātru un vienkāršu pagaidu risinājumu, kamēr tikšu skaidrībā par turpmāko uztura sastāvu un izskatu - es vienkārši paņēmu rīsus ar sojas mērci klāt pieliekot daudz daudz svaigu gurķu un tomātu. Kamēr tiesāju tos lēnā garā sāku atklāt un izdomāt jaunas lietas, ko varētu ēst - piem. griķi, makaroni, kartupeļi, frī, lečo, rīvēti burkāni, rīvētas bietes, zirnīši, kukurūza, dažādas tomātu mērces, zirņu zupas, sakņu zupas, rieksti... saldajā piem. halva, medus, banāni, vīnogas, arbūzi, āboli, kukurūzas nūjiņas... patiesībā izrādijās, ka ir ārkārtīgi daudz lietu, kuras iekļaujas vegānisma rāmjos. Ne visas no tām, protams, ir veselīgas - piem. zefīri (neredzēju neko aizliegtu sastāvā, tomēr daudz visādu E tur bija). Pienu pie brokastu pārslām es aizstāju ar sojas pienu, kurš pēc garšas man atgādina parastu pienu ar mazu vaniļas piešprici - sākotnēji domāju, ka garšos pēc ūdens un būs jāpierod, ja gribēšu lietot - nekā tāda. Īsāk sakot mājās esot izdomāt kaut ko vegānisku paēdamu nav nekādu problēmu.
Lielāks izaicinājums šķita doties saviesīgās pusdienās ar draugiem ārpus mājas. Tomēr arī tur ar nelielu skaidrošanos var mierīgi tikt pie frī kartupeļiem ar kečupu un lielu čupu visādu svaigu dārzeņu salātu. Pat McDonaldā un Hesītī es varu mierīgi iegrauzt savus iemīļotos frī ar saldskābo mērci. Un nevarēšu aprakstīt ar kādu izaicinājuma, misijas un sajūsmas sajūtu es devos Krastmalas LIDO - arī tur var dabūt foršus basmati rīsus ar sīpoliņu un burkāniem, pārkraujot tos ar salātiem pēc patikas un piekožot magoņrupmaizīti. Pēc patikas arī Alu var uzdzert - jo tas taču ir izteikti vegānisks ! :D
Šodien ir 32.diena. Pašsajūta laba - gribas teikt, ka labāka. Nekādu nepārvaramu iekārienu pa šo laiku nav bijis. Sākotnēji gribējās un ēdu vairāk - četras līdz sešas reizes pa dienu, tas esot normāli. Ir nomesti gandrīz 6 kilogrami mana ārkārtīgi liekā un negribētā svara.
Cik ilgi es turpināšu labi iesākto ? Nav ne jausmas - visi apkārt skatās uz mani kā uz dīvani (nav jāpierod) un biedē kā mācēdami cik neveselīgas tādas pārmaiņas varot būt - man gan pašam ir sajūta kā tad, kad mēģināju mest nost smēķēšanu un visi uzreiz piedāvāja labos Marlboro un Camel, lai tikai kāds neatkristu no atkarīgo pulciņa. Pa šo laiku esmu nominies divreiz pa 30km un vienreiz 10km distances - nekādus spēku izsīkumus neesmu manījis. Drīzāk otrādi - pēc otrā 30km brauciena ap 23:30 naktī piefiksēju neizskaidrojamu enerģijas un spēka klātesamību - parasti jau būtu izslēdzies.
Tomēr, baidoties aloties un gribot pēc iespējas precīzāk salīdzināmus eksperimenta rezultātus, pirmajā eksperimenta nedēļā uztaisīju arī sen plānotās asinsanalīzes, kurās vienīgais ārpus normas rādītājs bija vienam no sliktajiem holesterīniem. Šobrīd ir doma vilkt līdz 60 dienām un tad taisīt atkārtotas analīzes salīdzinājumam. Ja kāda man vēl šobrīd nezināma iemesla dēļ izdomāšu pārtraukt šo eksperimentu ātrāk, tad arī noteikti uztaisīšu salīdzinošās analīzes.
... tādi lūk pīrāgi.
|