Gabals no Pirmdienas Mannas

Jau ilgāku laiku cīnos ar dzīves vienkāršošanu un stresa izslēgšanu no tās - nav viegli, tomēr zināms progress ir. Šodien kāreiz Pirmdienas Mannā nedaudz apskaidrots kas un kāpēc tas tāds ir :) Autors: Džims Matis KONCENTRĒJOTIES UZ MŪSU TALANTIEM UN SPĒJĀM Pēdējā laikā es esmu lasījis Viljama Henrija Foksa Talbota biogrāfiju, viņš bija viens no fotogrāfijas izgudrotājiem. Anglis, kurš dzīvoja starp 1800. un 1870. gadiem, un viņam bija daudz sasniegumu. Viņš ne tikai bija bagāts zemes īpašnieks un Britu parlamenta biedrs, viņš arī izgudroja pustoņa procesu un izdeva pirmo grāmatu, kura bija ilustrēta ar fotogrāfijām. Viņš bija arī matemātiķis. Talbota biogrāfijas autors it kā starp citu, atzīmēja to, cik daudz daži tā laika cilvēki bija spējīgi sasniegt, it sevišķi, ievērojot, ka viņiem nebija daudzu lietu, kas mūsdienu sabiedrībā tiek uzskatītas par pirmās nepieciešamības lietām. Kāpēc viņa laika cilvēki varēja tik daudz sasniegt? Iespējams daļēji iemesls ir tas, ka mūsdienu sabiedrība ir samazinājusi mūsu spēju koncentrēties kādai vienai lietai ilgāku laiku. Es personīgi pēdējos dažos gados esmu ievērojis, ka kļūstu nemierīgs pat pēc dažu minūšu ilgas koncentrēšanās. Es ik pa laikam pārbaudu savu e- pastu, ceļos, lai aizietu pakaļ kafijai, vai arī atrodu kādu nevērtīgu darbu, ko vajag izdarīt. Ir kļuvis grūti vairākas stundas no vietas darīt vienu darbu. Talbotam nebija e-pasta, kas viņu traucētu ik pēc pāris minūtēm vai telefona, kas izsistu viņu no domām. Viņš vakarus nepavadīja skatoties televizoru. Viņam nebija jāuztur viņa Facebook, Draugiem vai LinkedIn kontus. Viņam nebija jāseko kāda “čivināšanai” lapā Twitter. Tajos laikos dzīve bija lēnāka un prasīja mazāk, kas nozīmēja, ka viņš varēja pavadīt vairākas stundas, pat dienas, netraucēti meklējot risinājumus sarežģītām problēmām. Mūsdienās daudzi eksperti mums teiktu, ka spēja darīt vairākas lietas vienlaicīgi tiek uzskatīta par vērtīgu. Bet realitātē – darīt vairākas lietas vienlaicīgi nozīmē nekam neveltīt 100 procentu uzmanības. Lielākā daļa no mums mēģina pārāk daudz izdarīt un skriet pārāk daudzos virzienos, tā vietā lai ilglaicīgi koncentrētos uz kādu vienu lietu. Pirms dažiem gadiem es izlēmu sevi definēt kā fotogrāfs, mūziķis un rakstnieks. Tas, ko tas patiesībā nozīmē, ir tas, ka es neveltīšu laiku tam, lai kļūtu par dārznieku, golfa spēlētāju vai galdnieku. Es ticu, ka ierobežojot aktivitātes, es varu sasniegt vairāk konkrētās jomās. Kolosiešiem 3:23 saka, “Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” Man „no sirds” nozīmē dot visu, kas jums ir – un nekļūt izklaidīgiem. Pēc manas saprašanas, japāņiem ir vārds „muda,” kas pamato nozīmē neproduktīvs, vai vienkāršoti, laika izniekošana. Protams, reizēm ir grūti noteikt, vai mēs izniekojam laiku. Vai pavadīt pēcpusdienu golfa laukumā ir izniekot laiku? Un ja tas tiek darīts kopā ar nozīmīgu klientu? Vai arī, ja jūs esat profesionāls golfa spēlētājs un vēl dažas treniņu stundas varētu nozīmēt vairāk naudas jūsu kabatā? Dažiem cilvēkiem mūzikas spēlēšana var likties laika izniekošana, taču, tā kā Dievs man deva kaislību pret mūziku, ar to nenodarboties būtu nepaklausīgi, un visticamāk Dievs to skatītu kā dāvanas izniekošanu. Izdomāt, kas mēs esam, kā Dievs mūs ir veidojis un kāds ir mūsu dzīves nolūks, ir liels solis pretī tam, lai mēs noteiktu, kas mums jādara ar mūsu enerģiju un lai mēs iemācītos, kā vislabāk izmanto savu laiku. Ja nu kādu tas satrauc, parakstīties uz Pirmdienas Mannu var nosūtot savu vēlmi uz manna pie cbmc.lv