Ziema kā ziema




Un beidzot ziema kā ziema... ahhhh, až padsmit mīnusā.... ahhhhh, neskatoties uz to, ka man pašam vairāk jākurina... ko ? neesmu teicis ? ... nu pārvācos uz laukiem. Un? forši. Kāda atšķirība - Čiekurkalnā sēdēt vai kalniņā pie Pēterupītes :) Viss viens, tikai gaiss cits un ziema, kā ziema, nevis Rīgas sasālītā žļampa. Jā jā - sniegs jārok, krāsns jākurina, zāle būs jāpļauj... so? vai tāpēc sēdēt betona būrī un nemaz nemēģināt dzīvot pa īstam ? Māja protams, sūkā - vesels saraksts ar lietām, kas te ir šķībi. Kaimiņi, protams, urlas, kas mežmalā miskasti izmet (žēl laikam Ls 1,75 mēnesī). Viss te būs sūdīgi, par to nav šaubu. Jautājums ir tikai cik sūdīgi ? Rīgā bija skaidrs gan tas, ka būs sūdīgi, gan cik sūdīgi - tas ir garlaicīgi. Vienīgais, kas mierina ir doma, ka jūra ir tepat 3,5km un, ja viss pieriebjas, no tā visa kaut uz brīdi var aizbēgt nestāvot sastrēgumā.
 

← uz sākumu