← uz sākumu
2013.gada 07.februāris (11)

The Jautājumi

Minimālisms   



Redzot, kā draugi viens pēc otra tomēr arī sāk slimot ar minimālismu, nolēmu padalīties.

Sākotnēji, atbrīvojoties no lietām, ir viegli mest ārā, jo mēs patiesībā visi zinam, kuras ir tās lietas, kas mūsu mājās ir vienkārši aizķērušās, tomēr ar katru nākošo atbrīvošanās posmu ir aizvien grūtāk saprast, cik un kas ir patiesi vērtīgs.

Ceru, ka šie jautājumi, gan jums, gan mums palīdzēs tikt galā ar grūtākajām izvēlēm.

- vai es (vai kāds cits mājinieks) ir izmantojis šo lietu pēdējā gada laikā ?
- vai tā ir salauzta ? Ja tā, vai to ir vērts labot ? Vai es patiešām to izdarīšu ?
- vai man šim ir kāds reāls pielietojums jau tuvākajā nākotnē ?
- vai būtu grūti / dārgi tikt pie vēl viena tāda štrunta, ja man to patiesi savajagās ? vai es patiesi nožēlotu, ja es to būtu atdevis prom ?
- vai man (vai kādam no mājiniekiem) šī lieta ir mīļa ?
- vai tā jebkādā veidā atvieglo dzīvi ?
- vai man tā ir nepieciešama (dažādi veci dokumenti utml.) ?
- vai man vairāk patīk šī lieta, vai vieta, kuru tā aizņem ?
- vai es to paturētu, ja man būtu jāpārvācas ? vai tā būtu tā vērta, lai pakotu, pārvietotu, un izpakotu jaunajā dzīvesvietā ?
- vai kādam šī lieta varētu būt noderīgāka ?
- cik man ir vēl lietu ar līdzīgu pielietojumu ?
- vai tā ir daļa no tā, kas esmu tagad, vai tā ir vienkārši pagātnes rēgs ?
- vai man tā vispār der (drēbes, pielietojuma ziņā, stila ziņā, vajadzību apmierināšanai) ?

Komentāros pastāsti, kas tev atbrīvošanās procesā ir grūtākais.

  
 
    Zigmars       2013-02-18, 11:02
- Ko darīt ar apģērbu, jo LV klimats prasa diezgan labu siltunājumu. Un uz vairākiem cilvēkiem ģimenē tas apjoms ir paliels. Tad vēl vasarā tas viss vienkārši krājās neaiztikts....
       Boo >Zigmars       2013-02-18, 11:20
- Mēs sākām ar atbrīvošanos no nederošā - pansionātos tagad prāvs bariņš mūsu baikās un džinsenēs staigā
Pēc tam sadalījām pa sezonām.
Šobrīd briestam uztaisīt apģērbu "budžetu" - cik kādas, kādām sezonām, kādiem gadījumiem vispār ir vajadzīgas. Pēc tam no liekā atbrīvosimies, iztrūkstošo piepirksim un piemetīsim kad aptuveni atkal varētu vajadzēt drēbes pirkt un iekļausim uzkrājumu sadaļā ģimenes budžetā.

Izklausās ārkārtīgi sarežģīti, bet ticu, ka atliek tikai vienreiz tam iziet cauri un viss būs skaidrs.
    Armands       2014-08-26, 09:06
- Ir interesanti lasīt Tavus rakstus. Pats neesmu tam saņēmies, bet zinu, ka izdarīt to vajag - kaut vai lai tikai atbrīvotos no patiesi liekā un tā, kas vairs nemaz nav vajadzīgs/nav derīgs. Un varbūt paralēli mēģināt sastādīt budžetu draft versijā, lai saprastu, ap ko lietas grozās. BET, nezskatoties uz to - gribētu palasīt, kā sokas pašam pēc zināma laika piekopjot šo, es pat teiktu, dzīvesstilu un pieturoties pie budžeta plānošanas. Respektīvi - gribētos vairāk rakstu

Paldies un lai veicas!
       Boo >Armands       2014-08-26, 11:03
- Es pats visu laiku arī mēģinu nobriest rakstiem, bet trūka tieši šāda komentāra iedvesmai, jo viss jau notiek, bet ir tāda sajūta, ka nevienu jau tas nekrata īsumā : Minimālisms + Remzijisms = LOVE - tas strādā ārkārtīgi daudzos līmeņos - finansiālā, psiholoģiskā, attiecībās. Dzīves plūdums kā tāds pateicoties tam visam mainās un cerams arī atstās iespaidu uz nākošajām paaudzēm
Svinīgi solos līdz dzimšanas dienai (oktobra sākumā) kaut ko uzdzejot kā atskatu uz pēdējiem dažiem gadiem, kad viss mainījās Pieļauju domu, ka ar to vien nepietiks, tāpēc mēģināšu kaut ko arī pa kādiem konkrētiem topikiem sadalīt. Varbūt ir kādas konkrētas idejas ? Kādas lietas par ko vairāk gribas lasīt ? (Klātienē - savējie zin - es nevaru vien par visām šitām lietām aizvērties, bet kad nonāku līdz rakstīšanai, nezinu pie kura gala ķerties )
          Armands >Boo       2014-08-27, 08:01
- Pieļauju, ka ir apkārt daudz cilvēku, kuri par to neaizdomājas - arī es tajā skaitā
Interesētu, kā tieši tikāt galā ar budžetu. Esmu mēģinājis vienu reizi vismaz, un, tiklīdz bija jāņemas ar čeku kaudzi, tā parasti tas aizgāja neūtība (zinu, zinu, ja tam sistemātiski pieietu katru dienu, tad viss būtu laikam ok ). Tagad ir vēlme atsākt. Cik noprotu no iepriekšējiem rakstiem - budžetu plānojāt pat tik sīki, cik daudz dārzeņu vajadzēs un tml? Par laimi, nav nekādi dižie parādi, atskaitot LMT mazcennieku, planšeti, un kredītkarti, taču ir vēlme pamazām no tiem atbrīvoties un sākt veidot rezerves fondu, un tad iet tālāk.
Īsāk sakot - arī īsāki raksti būtu interesanti saistībā ar šo un ar izdalītiem topikiem - ja ir jau plānā - tad cep vien augšā, ja ir laiks!
             Boo >Armands       2014-08-27, 10:16
- Sapratu. Es tad mēģināšu mūsu semināru saturu šeit kaut kā rakstiski izklāstīt.
(Mums ir arī tāda facebook grupa - tur var nokļūt atverot [Links] )
                Armands >Boo       2014-08-27, 10:24
- Tencinu!
    Juris       2015-08-26, 14:39
- Es pamatīgi mocos ar šo filosofiju. Un tā problēmas sakne ir sekojoša. Pavasarī es atjaucu zāles pļāvēju, lai nomainītu eļļu (4-taktnieks), lai aizstieptu uztrīt asmeni, lai nomainītu sveci un gaisa filtru. Protams, ka jaucot sanāk kādu skrūvi vai nu noraut vai ... pazaudēt zālē. Šeit komentāri neprasās, tā vienkārši gadās.

Un tad es kasu pakausi un domāju - ko darīt. Ir divi varianti. Viens: braukt ar auto 15 km vienā virzienā, lai nopirktu sasodīto skrūvi attiecīgā veikalā (izmaksas: 30 km benzīns + skrūves cena + laiks). Otrs: atcerēties - HAI, es taču veco motorzāģi, kam cilindrs bija pilnīgi izdilis, tomēr neizmetu ārā. Un tā kā ražotājs viens un tas pats (husīšu grupas uzņēmums), tad gan jau ka līdzīgu skrūvi atradīšu. 5 minūtes mātes vārdiem skanot rakņājos pa šķūnīti, 2 min skrūvēšanas un - ir!

Tagad jautājums: cik droši ir sviest ārā veco motorzāģi, labi zinot, ka kaut kas tāds jau ir piedzīvots? Jeb plašākā izpratnē - cik vispār ir saprātīgi sviest ārā dažādas lietas, detaļas un materiālu atliekas, ņemot vērā, ka saimniekošana ārpus dzīvokļa vienmēr, vienmēr prasīs kādu dēļa galu vai drāts gabalu?
       Boo >Juris       2015-08-26, 15:38
- ar "Ajanunoder"iem ir pilni šķūņi un pažobeles, man domāt, ka ja ir liela svārstīšanās par to vai jā, vai nē, tad varam uzlikt datumu un pēc gada izmest.
Savukārt braukšana un laika tērēšana var tikt arī iztulkota kā maksa par to, lai tas sūds nav jāglabā pie sevis. Ja tev ir hektāri zemes un pieci šķūņi - viena noplīsusi husīte neko daudz nemainīs. Ja tu dzīvo mazdārziņu rajonā un tev ir 560kvm zemes uz kuriem ir vieta tikai vienam mizerablam šķūnītim, tad jau divas noplīsušas husītes ir problēma uzglabāšanai.
Minimālisms tāpat kā viss pārējais ir relatīvs. Un katrs to var pielāgot saviem apstākļiem. Minimālisms ir nevis NEKĀ, bet NEKĀ LIEKA. Tas ir par to lai izvēles būtu izsvērtas nevis vienkārši impulsīvas.
          Juris >Boo       2015-08-26, 15:51
- Viss ir vēl drusku sarežģītāk. Tā sūdu čupa jau ir jāuztur kārtībā un vismaz teorētiski jāvar atcerēties, kur kas nobāzts. Tas nav viegli. Līdz ar to minimālisms ir kaut kāds komforta līmenis, kur jāatceras nav nekas un kur viss ir deguna galā. Jāteic, dārgs komforts, jo jā, pēc katras skrūvītes tu joņosi pakaļ, un, kas vissliktāk, katrs projekts aizņems TONNU laika vairāk, nekā sākotnēji paredzēts.

Starp citu, es no savāktiem dēļu galiem uzcēlu ļoti labu suņubūdu, kuru turklāt nosiltināju ar 100 mm vati (arī atliekas). Stāv nu jau divus gadus un netaisās sabrukt. Ļoti labi. Cik tas izmaksātu, pērkot visus materiālus no nulles - labāk nezināt. Pirkt gatavu variants netika izskatīts pedagoģisku apsvērumu dēļ (sīkajiem bija jāredz, kā kaut ko var pats izgatavot ar rokām, nevis visu nopirkt gatavu)

Starp citu, lauku sētai bija nerakstītais likums, ka saimniecības ēku platībai jābūt salīdzināmai ari dzīvojamo platību, neskaitot lopiem paredzētās prasības, ja tādi ir. Tās saimniecības ēkas jau nav paredzēts turēt tukšas:-)
             Boo >Juris       2015-08-26, 16:04
- un atkal NEVIS NEKĀ, BET NEKĀ LIEKA
Bet minimālisms stiepjas tālāk par lietām. Arī visādi iegribu un iluzori projekti ir kaut kas, no kā var atteikties (pārdomāti). Un te nav runa par vienu skrūvi, kuras dēļ man gadiem jāglabā noplīsusi husīte.

Suņu būda, izglītošana - tas viss ir forši. Upcyclings iet roku rokā ar minimālismu. Man aiz jaunā malkas šķūņa vēl stāv sakrauti smukā kaudzītē vecā šķūņa dēļi, kuri saimniecībā, protams, varētu noderēt. Tomēr es zinu, ka visiem tiem materiāliem ir derīguma termiņš, ja tiem neradīsies pielietojums līdz nākošajai apkures sezonai, tie ies palīgā malkai

No praktiskās puses, katra latviešu sēta ir ārkārtīga zelta bedre. Tikai žēl, ka no malas tās pārsvarā izskatās pēc izgāztuvēm, kur krājas veci moskviči un iži.

↑ uz augšu ↑
Mani sauc Ingus Bukšs (tāpat zināms kā Boo) esmu aptuveni 40 gadus jauns. Esmu vierdodokss un strādāju par apkopēju
Tup un Turies

Mans foto portfolio →

RSS