← uz sākumu
2013.gada 22.janvāris (14)

Finansiālā brīvība

Naudaslietas, TMM   



Jau pērn rakstīju, ka mani ļoti aizrāva Total Money Makeover by Dave Ramsey.

Šo rakstu, lai apliecinātu, ka tas tiešām strādā un tiktāl no pagājušā gada maija, kad bijām parādos ap 2500 Latiem, neskatoties uz visādiem papildus lielajiem izdevumiem, kas bija neizbēgami, esam tikuši ārā no parādiem (izņemot mājas kredītu), un pat jau iekrājuši nelielu buferi ikmēneša izdevumiem.

Draugi, radi, paziņas vaicā, kas tajā tāds brīnumains? Daudz kas un nekas. Tajā nav nekādu mistisku recepšu par to kā vinnēt loterijā. Tajā viss ir par smagu darbu un lielu pacietību un apdomību.

Zemāk rakstītais var šķist ārkārtīgi elementāra lieta, tomēr pēc dažādām sarunām ar līdzcilvēkiem esmu atklājis, ka latvijieši savām finanšu lietām seko ļoti pavirši.

Pats pirmais un galvenais ir ģimenes budžeta izveide.

1) izveido sarakstu ar izdevumiem, kas paredzēti tuvākajā mēnesī.

2) pārdomā kārtīgi, cik tuvākā gada griezumā būs vēl vienreizējie lielie izdevumi, kas ir paredzami (auto remonti/apkope, auto nodokļi, auto apdrošināšana, mājokļa apdrošināšana, malkas iegāde utml.). Sadali tos uz atlikušajiem mēnešiem līdz aptuvenajam paredzētajam maksājuma laikam. Pieliec mēneša izdevumu sarakstā rezultātu.

3) paredzi budžetā vietu "avārijas fondam" un cik ātri vien iespējams atliec vismaz 300lvl (vēlams 500) krājkontā - vai jebkurā citā vietā, kur piekļūt nav viegli (burka uz ledusskapja nestrādā - draugs pārbaudīja ;) ) Tas ir nepieciešams tikai tiem gadījumiem, kuri patiesi nebija paredzami 2.punktā - izpārdošana nav avārija jeb ārkārtas gadījums !!! ;) Tas palīdzēs nenorauties, kamēr cīnīsies ar paredzamajiem izdevumiem.

4) noliec pretim visus ienākumus, kuri ir droši paredzami.

Jācer, ka ap šo vietu ienākumi ir lielāki nekā paredzamie izdevumi. Ja tā nav, domā ko pārdosi vai kur piepelnīsies, vai no kuras izdevumu daļas atteiksies. ;)

5) līdzko mazais avārijas fonds ir piepildīts, izveido sarakstu ar visiem parādiem - kredīti (izņemot mājas), līzingi, mazcenas mobilie utt. Sarindo no mazākā uz lielāko. Kad tas ir darīts, no pāri palikušās naudas (pēc budžeta izpildes) sāc izmaksāt mazāko sarakstā redzamo parādu. Pārējiem parādiem atvēli tikai iespējamo minimālo maksājumu. Šajā solī būs kārdinājums jaukt secību - nedari to. Pat ja matemātiski tas ir izdevīgāk, psiholoģiski ir ārkārtīgi svarīgi just progresu.

6) kad esi ticis galā ar parādiem, sāc piepildīt Lielo avārijas fondu. Summai, kuru vajadzētu iekrāt, ir jābūt 3-6 mēnešu mājsaimniecības izdevumu apmērā. (Tā, lai pilnīgas neveiksmes gadījumā 6 mēnešus visa ģimene var turpināt dzīvot itkā nekas nebūtu noticis).

Mēs šobrīd kāreiz strādājam pie Lielā avārijas fonda - tas aizņems kādus gadus divus.

Mūsu finansiālā situācija nav mainījusies. Mums, pateicoties šim, vienkārši ir izdevies panākt, ka mēs nevis skrienam pakaļ maksājumiem, bet tie ienāk tad, kad mums jau tam ir paredzēta nauda. Un tas, savukārt, noņem mūsu ikdienai to nenormālo stresa garšu.

Neceriet ar pirmo piegājienu izveidot perfektu budžetu. Tas būs jāpieslīpē vēl ilgi. Neieplānojiet nereālus ciparus, tomēr, ja nav citas iespējas nosakiet uz dullo, ka, piemēram, pārtikai tērēsiet nedēļā 45 Ls un mēģiniet iekļauties, un sekojiet vai tas izdodas. Ja neizdodas paanalizējiet kāpēc - te paredzami lielākie kašķi - jo dažām sievām (ne manai!) visam vienmēr ir jābūt no mammasdabas vai gucci, un daži vīri nekad nesaņemsies pārdot to moci, kurš vienpersoniski varētu dzēst visus parādus, un uz kura tie jau sensen nav sēdušies. Tomēr paturiet prātā, ka šādā režīmā nebūs jādzīvo mūžīgi. Pēc parādu izmaksas mēs izveidojām budžetā pozīcijas, kas saucas "notriecamā nauda" - tas palīdzēja mums nedaudz atslābt un zināt, ka lai arī cipars ir neliels, tomēr es varu to notriekt nejūtoties vainīgs par izšķērdību. Vienlaikus uzliekot limitu savai izšķērdībai.

Mēs pārdevām visu, ko vien varējām, vadājām sīkos uz dārziņu ar velosipēdu (viens turpu šurpu 15km - parasti 2x dienā), atteicāmies, turējāmies, meklējām iespējas piepelnīties - starp citu, aizņēmāmies lietas, lai nevajadzētu tās pirkt, barterojām, neēdām restorānos (ja vien draugi neuzsauca), pārdomājām katru pirkumu rūpīgi un cītīgi, pārtiku tikai pēc saraksta pirkām, braucām ar sabiedrisko, staigājām ar kājām, mainijām mobilos operatorus, interneta pakalpojumu sniedzējus un vēl visādi aktīvi domājām kā un kur neiztērēt lieku.

... un mēs to turpināsim.

"Live like no one else, so that later you can live like no one else." - Dave Ramsey

  
 
    N.R.       2013-01-22, 15:50
- Stāsta otrā puse sekos? Pastāsti citiem, kā neiepīties tūkstošiem latu parādos lai būtu jātērē avārijas fonds. Kas notika? Veselība, kas cits?
       Boo >N.R.       2013-01-22, 16:10
- Bija iesākts remonts, kura tāme pārauga pat pesimistiskākās prognozes. Pa vidu tam nobruka abi autiņi. Sieva nolikās slimnīcā uz 2 nedēļām un es paliku mājās ar bronhītainu sīko - remontnieki lejā dauzās, sīkai īd un neguļ pusdienaslaiku = es ne tikai pakāšu, es vēl arī netieku strādāt un atpelnīt. Drīz pēc tam viens no autiņiem tika izvazāts pa pieciem servisiem divarpusmēnešu garumā un beigās par servisos atstāto naudu pārdots. Un tikai lai nākošajā dienā saņemtu no VIDa pvn parāda pavēsti (visā jezgā biju atzīmējis, ka ir darīts, bet nebija), pateicoties, kurai piemetu 100 pie autina naudas un atdevu valstij. Plus tam visam bija sievas kredītkartē patēriņa kredīta notērēts un abiem, protams, pa iphonam pie lmt paņemts. Un vēl kaut kādi sīkumi tur iekrājušies.

Mēs esam vainīgi pie tā, ka dzīvojām praktiski nekrājot. Notriecot ienākošo.
    Endijs Lisovskis       2013-01-22, 16:18
- Malacis. Daudziem tas nav pa spēkam. Galvenais šādi mainot dzīves ritmu ir neieiet galējībās. Ir jābūt līdzsvaram starp dzīves kvalitāti un vēlmi ietaupīt. Līdzīgi kā cilvēki ar (ne)ēšanu var iedzīvoties anoreksijā, arī pārāk taupot rezultāts nebūs labs. Bet skatos, ka to tu saproti (kā tiešs liecinieks ir "notriecamā nauda").
    justme       2013-01-22, 16:23
- Freeeeeeeedooom!

Vēl Dave Ramsey bieži citē "Borrower is slave to the lender" un, ja esi parādā savam sievastēvam, tad "Thanksgiving meal tastes different"

Un patiešām - jūtama atšķirība, vai tu nāc bankā likt noguldījumu vai runāt par savu kredītu )
       Boo >justme       2013-01-22, 16:30
- Es katru rītu klausos viņu iekš iheart.com (viņam ir arī podcasts) - viš ir cietpaurains republikānis, bet naudas lietās ārkārtīgi tiešs un vienkāršs - man tas nenormālīgi patīk.
    Ēriks       2013-01-22, 18:43
- Būs jāizlasa tevis pieminētā grāmata. Mans palīgs ekonomiskajos ajutājumos bija Džordža Semjuela Klāsona "Bagātākais vīrs Babilonā" bit.ly/WdoMve . Tur esence vienkārša... lai arī kādi tavi ienākumi, 10% noliec malā un neaiztiec. Pēc kāda laika tai naudai liec strādāt. Ja iemācās pieturēties pie šī vienkāršā uzdevuma, tad arī var sākt izskatīt vēl skurpulozākus personīgo finanšu pārvaldes veidus, jo esi jau iedresējis sevi atlikt naudu. Viss slēpjas paradumos un paradumus var apgūt.
    Žans       2013-01-22, 20:15
- Forši kā esi atsācis rakstīt blogu. Tavi Boo ieraksti vienmēr man likās interesanti - šis noteikti ir ļoti iedvesmojošs. Lika pārdomāt uz šo gadu pirkuma sarakstu.
       Boo >Žans       2013-01-22, 23:35
- Par to rakstīšanu @rritvars jāpateicas - viš mani sakūdīja, ka vajagot stāstīt arī citiem par to, kam eju cauri. Es personīgi neesmu sajūsmā par savu rakstītprasmi, bet man jāatzīst, ka gan minimālisms, gan šitās Remzija naudas lietas mums ir nākušas tik ļoti par svētību, ka būtu grēks ar to nedalīties.
    Viks       2013-01-23, 13:26
- Task to do sarakstā šitā lieta jau ievilkusies, bet jādara beidzot ir.
Paldies par iedvesmu!
    Juris       2015-08-13, 14:50
- Man ir viens čoms, kurš gluži otrādi - pateica, ka vispār neuztrauksies par izdevumiem. Un neko nerēķinās. Viss, uz ko viņš koncentrējas, ir ienākumi. Un viņam sanāk. Nupat uzblieza vēl vienu māju, bez kredītiem. Nav nekāds oligarhs, nav piezīdies valsts vai pašvaldību naudai, normāls mazais žiperīgais uzņēmējs. Man šī stratēģija labāk patīk.
       Boo >Juris       2015-08-13, 15:11
- Katrs ir tiesīgs izvēlēties to, kas viņam strādā. Pelnīt vairāk ir vispārpieņemta koncepcija, kas vairumam tomēr nestrādā. Mūsu gadījumā apieties prātīgāk bija strādājošais koncepts.
          Juris >Boo       2015-08-13, 15:59
- Well, man jau liekas šarmanti tas, kā tieši tu pieņem lēmumus. Tu brauc ar velo tādēļ, ka gribi braukt ar velo nevis tādēļ, ka gribi ietaupīt. Tu iepērc pārtiku saprātīgi un ēd veselīgi tādēļ, ka negribi pieražot liekus aktritumus uz šīs planētas un tādēļ ka tev riebj tīrīt ledusskapi nevis tādēļ, ka tu nevari kaut ko atļauties. Un tu pelni vairāk tādēļ, ka tev sasodīti patīk tava nodarbe, kura starp citu ienes arī $$$, un darot savas štelles tev vienkārši ienāk piķis, kuru tu tērē ar prieku tām lietām, kas tev sagādā prieku.
             Boo >Juris       2015-08-13, 17:49
- reti, kurš māk dzīvot atbilstoši saviem ienākumiem - pat ja tie ir lieli
                Juris >Boo       2015-08-14, 10:06
- Neesmu visādu dzīves pamācību grāmatu cienītājs un ne man kādu mācīt. Bet man šķiet, ka visā sistēmā ir zināma loģika. Proti, tev tiek dots piķis tādēļ, lai tu izpildītu noteiktus uzdevumus. Ja tu tos uzdevumus nepildi, tad piķis tev tiek paņemts nost. Varbūt tieši tev tieši tajā brīdī jāaiziet uz restorānu, kaut arī tas ir tavs pēdējais čiriks, jo tieši tie tavi daži eur varbūt ir pēdējais salmiņš, kas to restorānu glābs no bankrota un nodrošinās darba vietas kādai ģimenei vēl ilgi. Un tas $$$ pie tevis atnāks pats, par to nav jāsatraucas, ja vien mērķis ir labs un nodomi krietni.

Savukārt ja tu satraucies par izdevumiem un visu "konsolidē", cik vien var, tad zemapziņa signalizē - hey, šim vairāk nevajag, šis tāpat nemaz negrib tērēt. Un piķis kaut kur pats pazūd. Nu nav viņa. Šito esmu pārbaudījis, tā ir.

Cita lieta, ka es ar' esmu novērojis - ja tu sāc izdot piķi idiotiskiem pirkumiem (piemēram, kruts viskijs, ko tev nemaz negribas, bet vajag, jo gribās pazīmēties draugiem, kas nāk ciemos...un tie draugi nemaz negrib, lai tu zīmētos, un viskiju arī negrib...), tad arī piķis pazūd - zemapziņa it kā attur no šādiem izlēcieniem. Nu nevajag tev to visu.

Ja dzīvo mierīgi, izklaidējies saprātīgi, tērē ar prieku bet tam, ko patiešām gribās vai ļoti vajag - nav bēdu, piķis pats atnāk.

↑ uz augšu ↑
Mani sauc Ingus Bukšs (tāpat zināms kā Boo) esmu aptuveni 40 gadus jauns. Esmu vierdodokss un strādāju par apkopēju
Tup un Turies

Mans foto portfolio →

RSS