← uz sākumu
2011.gada 11.jūlijs (22)

Mana jaunā aizraušanās - Minimālisms

Minimālisms, Grāmatas, Aizķēra   


Kā jau iepriekšējais raksts liecina, šā gada aprīlī nopirku iPad (pirmo paaudzi), lai iepazītu to tuvāk un atvaļinājumā nebūtu jāņem lielais kompis līdzi. Es pat nenojautu, ka tas izglābs manu izgāzušos atvaļinājumu (neticiet aģentūrām, neizmantojiet tās - tās ir buļļa kaku pilnas). 

 

Kad ceturtajā dienā mēs jau bijām samierinājušies ar MyFriendu vienaldzību un Because-it's-not-season attaisnojumiem, es ķēros pie sen sen aizmirstas nodarbes - lasīšanas. Patiesībā es ķēros pie video - konkrēti TED-Talks un tur es noskatījos šo video. Kurš mani ieinteresēja tik ļoti, ka man sagribējās izlasīt šī autora "Overworked and Underlaid", kura savukārt noveda pie meklējumiem par dzīves vienkāršošanu, un tad es uzdūros "The Joy of Less, A Minimalist Living Guide: How to Declutter, Organize, and Simplify Your Life"

 

Ak mī un žē - tas bija tas ko es tik sen jau neapzināti meklēju - idejas šajā grāmatā ir gaužām vienkāršas, tomēr tās tik ļoti ir mainījušas to, kā es skatos uz lietām sev apkārt. 

 

Pirmajā mirklī minimālisma ideja šķiet biedējoša, jo aicinājums ir attiekties no lietām, no "pasaules labumiem", ja vēlies. Kas mēs kādi sadomazohistiski mūki, vai ? Tomēr nē, vairākkārt tiek uzsvērts tas, ka atteikšanās ir no liekajām lietām, kuras mēs neizmantojam vai kuras mums neder, vai kuras vienkārši tiek glabātas "visāda pēc", "a ja nu".

 

Nupat pēc diviem mēnešiem esam pabeiguši pirmo declutterošanas (clutter - juceklis, kņada, tracis) apli savās mājās. Esam tikuši vaļā no vismaz ceturtdaļas savu mantu - trīsdurvju skapja, diviem biroja galdiem, kumodes, dīvāna, klubkrēsla, eļļas radiatora, div ar pus maisiem drēbju un neskaitāmām maz un sīklietām, kuras jau sen sen tikai aizņēma vietu "visāda pēc". Mājās ir sācis atgriezties miers, gaisma un skābeklis :) Es zinu, ka jau pavisam drīz mēs sāksim otro - daudz rafinētāko - declutterošanas apli - būs jāuzdod jautājumi: Kad es to pēdējo reizi lietoju ? Vai tas jelkādā veidā uzlabo manu dzīvi (smuka bilde pat bez sentimentālas nozīmes var būt iedvesmojoša vai tamlīdzīgi) ? Vai tam ir kāda pavisam nopietna sentimentāla vērtība (cik kāzu kleitas pūst jūsu skapjos) ?

 

Pavisam nežēlīgs jautājums, kurš palīdz tikt skaidrībā par lietām ir : Kuras no lietām tev pietrūktu, ja tev nodegtu māja ? Un momentāli mēs varam uzskaitīt : Dokumenti, kompis ar visām bildēm, drēbes. Tālāk viss kļūst miglaināks, bet tomēr vairāk vai mazāk ir skaidrs, kuras ir tās svarīgākās un atstājamākās lietas. Es varu saderēt, ka katram no mums ir lietas, kuras mēs gribētu, ka vienkārši sadeg, lai nav vairs jāvelk līdzi - kā tajā teicienā par vecu čemodānu ar noplīsušu rokturi, kuru panest nevar, bet ārā sviest žēl :)

 

Declutterojot mēs, protams, paturējām prātā arī eko-domāšanu - šķirojām cik varējām un 80% šo lietu mēs atdevām draugiem, radiem, paziņām. Drēbes ziedojām pansionātiem (www.bildespardzivi.lv), nelietojamo elektroniku atdevām savākšanas punktā pie Alfas. Vecu aizstāvējušos PC atdosim kādai skolai vai bibliotēkai - jāsaved tikai vismaz minimālā kārtībā. 

 

Tikt vaļā no lietām ir viena lieta, tomēr vēl svarīgāk par to ir nesavilkt nākošajā dienā no veikala atkal citus mēslus :) Tāpēc atliek tikai ievērot "viens iekšā, viens ārā" principu un lietu skaits pilnīgi skaidri nepieaugs. Esam to jau pārbaudījuši darbībā - tas strādā. Vairs nav nekādu "a ja nu vecais noder detaļām" vai tamlīdzīgi.

 

Tā piemēram: beidzot izmetu veco TV antenu, kuru biju smuki sapakojis šķūnīti - a ja nu jaunajai kas nolūzt? Un tagad ar skaidru galvu tā padomā - nu cik maksā jauna antena ? vai tiešām tas ir tā vērts, lai glabātu veco nezincik gadus gadījumam, ja ar patreizējo kaut kas notiek ? Protams, ka lēmums saglabāt veco netika daudz apspriests - tas bija mirkļa instinkts, kas mums padomju paaudzēm vēl no senčiem ir ieaudzināts no laikiem, kad nevarēja visu tā vienkārši dabūt, un kad celafāna kulītes tika rūpīgi mazgātas pat pēc vairākkārtējas lietošanas. Un katram no mums ir kaut kas tāds, kas krājas krāšanās pēc un mēs pat nemanam kā ieaugam sūdos.

 

"Viens iekšā, viens ārā" der pilnīgi visam - vai tās būtu zeķes apenes, vai mēbeles, vai elektrotehnika - visam ir savs laiks iet "atpūtā". Te es atkal piebildīšu, ka ne viss ir uzreiz jāsūta uz Getliņiem pavairot mēslu daudzumu - lielai daļai lietu var atrast daudz pateicīgākas mājas.

 

Pasaulē, kurā valda patērētāju sabiedrība ir grūti noturēties pretim dažādiem kārdinājumiem, kas rodas no nepārtrauktas mūsu potēšanas ar reklāmām no visām iespējamajām pusēm. Tomēr minimālisms nav pret patērēšanu - minimālisms ir par saprātīgu patērēšanu tikai tādos apjomos, kādos, tas tiešām ir nepieciešams. 

 

Minimālisms ļauj izrauties no vāveres riteņa, kurš liek mums dzīties pakaļ dažādiem mantiskiem labumiem. Tas savukārt dod mums vairāk laika un līdzekļu patiesi svarīgām lietām. Gan jau būsi dzirdējis tādu "santīms saglabāts ir santīms nopelnīts" (a penny saved is a penny earned) - to esot teicis Benjamiņš :) Franklins - tas bijis laikos pirms modernās nodokļu sistēmas, kas nozīmē to, ka mūsdienās santīms saglabāts ir gandrīz divi santīmi nopelnīti :) Man kauns atzīties, bet savulaik esmu izmetis tik daudz naudas neapdomājot, cik tas tiešām ir nepieciešams - sev par attaisnojumu varu tikai teikt, ka lielākās kļūdas ir pieļautas dziļas depresijas laikos.

 

Par piemēru ņemsim manu kvadriciklu (jā tā esot pareizi). Sēru salauzts nolēmu sevi izklaidēt un nopirku visprastāko ķīniešu 150cm3 kvadriciklu par 700 latiem, vienu sezonu nobraucu (reizes padsmit) un mainījās dzīves apstākļi un gadu vēlāk dabūju pārdot par 400 (man vēl paveicās). Starpība 300Ls. Par šo naudu es varētu nomāt daudz labāku kvadru neuztraucoties par uzturēšanu, remontēšanu, benzīnu un tamlīdzīgām lietām - vienkārši izbaudot šīs lietas labumus. Cikiem no jums mājās ir velo ar kuriem netiek braukts ? 80-to gadu kalnu slēpošanas ekipējums, kuru jau pat ir kauns vilkt ārā? Velotrenažieri, kuri tiek izmantoti drēbju žāvēšanai ? :)

 

Pārdod, atdod, atbrīvojies.

 

Minimālisma principi  tieši tāpat attiecas uz jebkuru citu dzīves jomu. Visvairāk tieši uz mūsu darbu, kurā norakties nevajadzīgās lietās un projektos ir tik vienkārši. Vēl jo vairāk tad, ja mums ir kredīti, līzingi, citi parādi - un pārsvarā par lietām, kuras mums nemaz nebija vajadzīgas :)

 

Šī grāmata, kuras autora mantība sastāv no vienas 32L somas, savukārt papildina minimālisma ideju ārpus mantām definējot piecus minimālisma apļus - Veselību, Bagātību, Atteicības, Pieredzes, Vieta starp lietām. Dzīvot ar tik vien ir ekstrēmi un to var atļauties tikai augstprātīgs neprecējies Amerikas polis, tomēr nevar nepiekrist tām daudzajām lietām, kas ir minētas šajā grāmatā izceļot minimālisma priekšrocības arī mūsu ikdienā. Minimālisms pa lielam ir pofigisms pret to, ko spiež virsū vide, kurā mēs dzīvojam. Vairāk par visu no konkrētās grāmatas aizķēra sadaļa par pieredzēm - pirmajā mirklī šķiet tā tūlīt man mācīs, kā jāizbauda dzīve pilnībā… lecot ar gumiju vai izpletni, tomēr nē, tā vairāk atgādina par mazajām pieredzēm, kuras mēs laižam garām. Da kaut vai : Sagribējās man viendien aiziet līdz kādai attālākai vietai ar kājām. Parasti pat neapzināti iekšā sākas tāds - ai nu a kam tad man mašīna ? a ja nu lietus sāk līt ? nezvai man kurpes papēdi nenoberzīs ? Grāmatas iespaidā noķēris šīs domas es, protams, nospļāvos un gāju ar kājām - mašīnai nekas nenotika, lietus nelija, kurpes neberza…. berza apenes :D Bet stāsts nav par to, stāsts ir par n-lietām, kas neapzināti attur mūs no … tā ko mēs vēlamies.

 

Te arī autors pēc katras no savām idejām met 30 dienu izaicinājumus lasītājam - divus no šiem izaicinājumiem esmu uzņēmies - pagaidām gan neteikšu kurus, jo negribu lai mani draugi tos sāktu apspriest un jokojot mēģināt mani atrunāt no tiem (gribu dabūt tīru testa rezultātu :) ) Pēc divām nedēļām būs beidzies viens no izaicinājumiem un tad arī padalīšos ar kopējām interesantajām izjūtām šajā laikā.

 

Tas viss man šobrīd ir pamatīgi sajaucis galvu - labā nozīmē. Un zinu, ka paies vēl ilgs laiks līdz es to sagremošu kaut cik saprotamā veidā. Tomēr es zinu, ka mana dzīve vairs nebūs tāda, kāda tā bija pateicoties šai jau sajustajai brīvības garšai.

 

Mans ilgtermiņa mērķis ir panākt pilnīgi neatkarību no lietām - nu tā kā šeit - jeb kā Krisa Krisoffersona (Gumijas Pīlēns) dziesmā "Me and Bobby McGee" ~ freedom is just another word for nothing left to lose...


  
 
    Edgars       2011-07-11, 16:08
- Feini. Paldies, ka padalījies.
    Ritvars       2011-07-11, 17:45
- Labas! Ieinteresēji vēlreiz izlasīt to grāmatu. Vai lasīji kopā ar sievu?
       Boo >Ritvars       2011-07-11, 22:16
- Es sievai atreferēju idejas, kuras attiecas uz mums
    Palmzz       2011-07-11, 18:06
- Gribēju jau rakstam uzspiest pogu "Man patīk"! Neatradu... Vajadzētu aizbraukt pie tevis ciemos, un apskatīties, kāda tagad ir "minimālista māja"! Varbūt arī es tad pavilkšos uz ko tādu...
       Boo >Palmzz       2011-07-11, 22:14
- tu tik reti brauc ciemos, kur nu vēl iekšā nāc pēc pirmā apļa domāju tu nesapratīsi atšķirību
       Boo >Palmzz       2011-07-12, 12:52
- Tikko iTunos izgāju saviem iPhone Appiem cauri - izdzēsu visus, ko neesmu lietojis kādu laiku… arī maksas.
Piezvanīju Bitei atteicos no liekā Vodafone interneta
… ar nepacietību gaidu augustu, kad varēšu atteikties no Lattelecom virszemes TV - arī dekoderis būs jāatdod - kādu laiku esmu nolēmis padzīvot pavisam bez TV
Septembrī vēl atlikušie Bites mazcenas gali.
Jāiztirgo atkal visi liekie verķi un šoreiz jāapņemas jauni nepirkt
          Palmzz >Boo       2011-07-12, 13:06
- Es jau skatos, ka Mini tirgo... Vai tad tas arī ir lieks? Bez TV es arī laikam varētu dzīvot, jo šobrīd vienīgais, ko skatāmies 1-2x nedēļā, ir mūzikas kanāli... Pārējais uz TV pārraidītais saturs nāk no Mini.
Par tiem iPhone apiem - tā ir laba doma! Man arī iTunes ir pietiekoši daudz appu, kurus 100% vairāk nelietošu. Tie ir izdzēsti no iPhone un tikai iTunes aizņem vietu un lieki ik pa laikam uzprasās uz update...
             Boo >Palmzz       2011-07-12, 13:16
- Lietošu StreamToMe - kā pirms jeb pa vidu starp Miņiem.
Tāpat arī uz ugunslīnijas ir nonākuši Nikons, Sony, Extreme, un pat iPads. To liktenis izlemsies tuvākajā laikā.
Vēl jāizdomā ko darīt ar digitalizētajiem CD un DVD + 2 plauktiem ar grāmatām.
                Palmzz >Boo       2011-07-12, 13:31
- No spoguļa es nespētu atteikties. Lietoju gan to tikai dažas reizes gadā, bet tad nu uz pilnu klapi. Un rezultāts ir nesalīdzināms ar jebkuru citi fotoagregātu. Llīdzīgs stāsts ar videokameru.
Par to produktu "aizvietošanas" pasākumu gan ir jāskatās vēl no citas puses - piemēram, Amazon rīderis ir tik perfekts produkts, ka uz tā esmu šo dažu mēnešu laikā izlasījis 3x vairāk grāmatas, kā līdz šim 3 gadu laikā! Lai arī to varētu darīt arī uz iPad vai iPhone, tas tomēr ir pavisam kas cits. Jo zinu, ka ja pārdotu Kindle, tad atkal vispār nelasītu grāmatas... Bet tas tomēr ir daudz saturīgāk, nekā internetā atrodamā infa.
Savukārt, uz Extreme es tā arī neesmu pavilcies... Manas vajadzības pilnībā apmierina 4x lētāks rūteris un no Extreme lietošanas mana darba kvalitāte tiešām nepacelsies. Taču, darbā, kur wifi rūterim ir kārtīga noslodze, pat prātā nenāktu Extreme aizvietot ar ko citu!
                   Boo >Palmzz       2011-07-12, 13:41
- iPads šobrīd ir stabili priekšgalā uz palikšanu, jo tas tomēr arī man ir lasīšanas aparāts un brīvdienu izbraukumā vai atvaļinājumā pat domāt negribas, ka būtu jāņem lielais kompis. Ir kaut kā forši izdevies nodalīt darbu no atpūtas izmantojot MBP tikai darbam un iPadu tikai atpūtai.

Par kamerām runājot - 3 (ieskaitot iPhone kā ziepīti) ir par daudz - gribu vienu spoguleni, bet katrai katram no abiem ir savas priekšrocības … which sucks… jo tā ir šķietami neatrisināma dilemma - man bail, ka man pietrūks Nikona garās trubas un Sony Lowlight iespēju. Un tad atkal no atvaļinājuma nevienam no tiem neesmu skāries klāt - aizvien mazāk gribas čakarēt brīvdienu ar domāšanu par kamerām, jo tas tomēr ir darbs - iPhone ir vienmēr un visur un viss par ko ir jādomā ir kadrējums

Pie Extreme man sēž backupu cietnis, dikti ērti, ka portatīvie backupojas nekur nevienojoties ar vadu.
                      Palmzz >Boo       2011-07-12, 13:47
- Nu jā, man darbā arī pie Extreme ir backup cietnis. Attiecīgi, vēl vienam mājās nav vajadzības.
                      Palmzz >Boo       2011-07-14, 23:06
- Vēl jautājums, ja mini uz pārdošanu, kā tu dabon filmas uz iPhone? No Macbook Pro?
                         Boo >Palmzz       2011-07-15, 09:04
- No dajebkura ar AirVideo vai StreamToMe + Universālais Dock ar pulti (tā gan ļauj tikai play/pause, volume up/down, bet vienalga krietni ērtāk) + Composite Video kabelis. Video un skaņa ne ar ko neatpaliek - iespējams pat labāka, jo nav melno malu. Un tas viss ir nesalīdzināmi kompaktāk
             Boo >Palmzz       2011-07-12, 13:22
- Tikko iztīrīju arī Twittera sekojamo sarakstu, iešu GooglesReaderi patīrīt
    Andris       2011-07-11, 23:52
- Paldies, Ingus. Izklausās labi un tas iedrošina pārvērtēt kādas lietas. Uz maksimumu es neiešu un istabā bez krēsla es diez vai dzīvotu, bet par visiem vecajiem "gan jau kaut kad noderēs" gan pilnīga taisnība. Ar skolas dienasgrāmatu sadedzināšanu es gan nesteigtos. Protams, ja degtu, tad neglābtu, bet tad varbūt jāatrod risinājums, kur glabāt sava veida nelielu arhīvu ar lietām, kas tev neko nenozīmē vai nozīmē maz, bet bērniem varētu nozīmēt.
       UldisV >Andris       2011-07-12, 00:16
- labs...
       Boo >Andris       2011-07-12, 00:38
- Pa lielam vienīgais ko nevar atņemt ir atmiņas - manā gadījumā tās būtu bildes, nekas cits nenes atmiņas tik viegli atpakaļ - pārējais ar laiku tikai apgrūtina vezumu. Mēs šobrīd digitalizējam fotoalbumus, lai varētu no tiem tikt vaļā - lasi sadedzināt šoziem - pašam šermuļi pa kauliem no šādas domas, bet raugoties uz to no mūžības perspektīvas : ko mēs no sevis iedomājamies ? Nejau lietas būs mūsu lielākais mantojums Pēc piemēra nav tālu jāmeklē - no savas Mutti man nekas vairāk par bildēm mantiskā ziņā nav palicis, toties es nekas neaizmirsīšu, kā viņa mani ar Bobiku (UAZ) peldēties veda (nezinu kāpēc tas šobrīd ienāca prātā) un neskaitāmas citas lietas, kas kopā ir pārdzīvotas. Pēc divām paaudzēm mēs tāpat jau būsim aizmirsti - nepiemaitāsim mums doto laiku ar nesvarīgo
Taisnības labad gan jāsaka, ka esam vienu patukšu kasti atlikuši memorabīlijām, bet tur galvenokārt ir smieklīgi ziemassvētku apsveikumi, kuri vēl kādu brīdi uzjautrinās
    Žans       2011-07-18, 23:32
- Sveiks,

Ļoti iedvesmoja tavs raksts. Sāku arī sāvās mājās lēnam planot ko mest ārā.
Vārbūt zini, kur Rīgā var viegli nodot veco elektroniku ( printerus, loptopu, dvd utt ) un kur tik pat viegli nodot žurnālus?
       Boo >Žans       2011-07-19, 10:46
- Elektroniku es nodevu pie alfas (kreisajā pusē tur ir tāds kā zils konteineris, tur pieņem visu iespējamo sadzīves tehniku un elektroniku - tiesa tur darba laiki ir dažādi, tāpēc labāk uzzvanīt 29108460).

Par papīriem nemācēšu pateikt, mēs savējos krāsnī dedzinam. Bet noteikti, ka var arī tiem atrast vietu - [Links] (mēs savējo plastmasu un stiklus vedam uz Siguldu - sanāk reizi 2 mēnešos).
       Papuass >Žans       2011-07-27, 01:30
- Par papīriem šeit: [Links]
    Laura       2011-09-03, 23:23
- Ļoti iedvesmojošs raksts, pie kura es nonācu tāpēc, ka mani pašu pirms pāris dienām pārņēma vēlme atbrīvoties no visa liekā, jo ir tik daudz bezjēdzīgu, nevajadzīgu lietu mājā!
Bet nu man ir viens jautājums, respektīvi, par grāmatu the joy of less. Tā ir nopērkama arī šeit un latviski? (lai gan der arī angliski, bet vai var nopirkt uz vietas?)
       Boo >Laura       2011-09-04, 10:26
- diemžēl par grāmatas pieejamību citur man nav ne mazākās nojausmas bet nedomāju, ka tā ir pieejama citur. Tā vai savādāk lielu daļu padomu var sazvejot autores blogā [Links] - missminimalist.com

↑ uz augšu ↑
Mani sauc Ingus Bukšs (tāpat zināms kā Boo) esmu aptuveni 40 gadus jauns. Esmu vierdodokss un strādāju par apkopēju
Tup un Turies

Mans foto portfolio →

RSS